Viņa atgādina, ka nepieciešams regulāri veikt dušu uzgaļu tīrīšanu no organiskā un neorganiskā aplikuma, kā arī tos dezinficēt, izmantojot hloru saturošus sadzīves dezinfekcijas līdzekļus, vai ieliekot verdošā ūdenī. Vismaz reizi nedēļā dažas minūtes jātecina karstais un aukstais ūdens tajos krānos un dušās, kas tiek reti izmantotas. Tā jārīkojas arī ikreiz pirms ūdens lietošanas pēc ilgstošākas prombūtnes. Ilgi nelietoti dušu un krānu uzgaļi jāmazgā un jātīra, izmantojot hloru saturošus dezinfekcijas līdzekļus. Vispārīgi jānovērš situācijas, kad ūdens apgādes sistēmā rodas ūdens sastāvēšanās, kas veicina bioplēves augšanu.

Ķīmijas inženiere arī norāda, ka telpās izmantotiem gaisa mitrinātājiem jābūt brīviem no organiskā un neorganiskā aplikuma, un tajos jāizmanto tikai tīrs un ik dienas svaigi ieliets ūdens, kas ir novārīts un atdzesēts. Vienreiz nedēļā vajadzētu rūpīgi iztīrīt mitrinātāja iekšpusi, izmantojot piemērotu tīrīšanas līdzekli saskaņā ar ražotāja norādījumiem. Atbilstoši lietošanas instrukcijai, bet ne retāk kā divas reizes gadā, jāiztīra un jādezinficē gaisa kondicionēšanas sistēmas, bet ūdens sildītāji (boileri) – ne retāk kā reizi gadā.

AS "Olaines ūdens un siltums"  jau iepriekš ir informējusi, ka ar mērķi mazināt iespēju dzīvojamo māju iedzīvotājiem inficēties ar legionelozi, dzīvojamās mājas pārvaldītājam ir paredzēts pienākums pastāvīgi nodrošināt karstā ūdens temperatūru izejā no siltummaiņa ne zemāku par +55⁰C. To paredz Ministru kabineta sēdē apstiprinātie grozījumi dzīvojamās mājas sanitārās apkopes noteikumos, kas stājās spēkā 2018.gada 9. martā. Jāuzsver, ka svarīgi ir ne tikai piegādātā ūdens temperatūra, bet arī mājas iekšējo komunikāciju (stāvvadu) tehniskais stāvoklis un nolietojums, kā arī ūdens caurplūde jeb cirkulācija.

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati liecina, ka Latvijā slimības infekcijas avots ir baktēriju (Legionella spp.) saturošs ūdens. Cilvēki inficējas, ieelpojot baktērijas saturošas aerosolizētas ūdens daļiņas, kas veidojas no sīkiem ūdens pilieniņiem, kad ar Legionella spp. piesārņotais ūdens atsitas pret cietām virsmām. SPKC sniegtie dati liecina, ka 2017.gadā reģistrēti 25 saslimšanas gadījumi ar legionelozi, 2018.gadā - 37, bet 2019. gadā - 42 gadījumi.

Kā secināts, vairākumā gadījumu inficēšanās ar legionelozi notiek tieši dzīvojamās mājās no aerosolizētām ūdens daļiņām, ar ko vislielākais risks ir saskarties tieši dušā. Lai mazinātu iespēju inficēties dzīves vietā, konkrēti daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās, karstā un aukstā ūdens apgādes sistēmās nepieciešams nodrošināt apstākļus, kas kavētu  Legionella spp. savairošanos.

Legionella spp. var ievērojami savairoties ūdens apgādes sistēmās temperatūras robežās no +20⁰C līdz +45⁰C, savukārt, palielinoties ūdens temperatūrai virs +50⁰C – 60⁰C, baktērija iet bojā. Vienlaikus, bez temperatūras kontroles ir jāveic arī tādi pasākumi kā ēkas iekšējo ūdensvadu un siltummezglu regulāra apsekošana un novērtēšana, nosakot potenciālās infekcijas slimību izraisītāju savairošanās un uzkrāšanās vietas.

Ministru kabineta noteikumi Nr.906 "Dzīvojamās mājas sanitārās apkopes noteikumi".

Slimību profilakses un kontroles centra mājas lapā un Veselības inspekcijas mājas lapā ir pieejama plašāka informācija par legionelozes slimības simptomiem un par profilakses pasākumiem ūdens lietotājiem egionella baktēriju ierobežošanai.