21.gadsimta patērētāji pērnā gadsimtā projektētās mājās

Iedzīvotājiem jau vismaz 10 gadus mājās darbojas jaudīga sadzīves tehnika – veļasmašīnas, trauku mazgājamās mašīnas, elektriskās tējkannas, elektriskās cepeškrāsnis jeb vienā vārdā – patērētāji ar lielu jaudu. Pilsētā gandrīz visas mājas projektētas pērnā gadsimta 60-tajos un 70-tajos gados, kad lielākais patērētājs bija gludeklis, un visas iepriekš nosauktās iekārtas mājokļos vienkārši nebija.

Māja ir projektēta uz to jaudu, kas bija paredzēta mājas celšanas laikā, piemēram, vidēji 4 kilovati uz dzīvokli, un tā joprojām palikusi nemainīga arī šobrīd.  Savukārt mājas elektroierīču jauda šodien vairs nav 4 kilovati, bet reāli jau ir 10 kilovati un pat vairāk, tāpēc mājas elektrības vadi strādā uz savu iespēju robežas.

Grūti pateikt, kāpēc notika konkrētā avārija, visticamāk, tas bija vairāku apstākļu kopums, un viens no tiem, ka tā bija brīvdiena, sestdienas rīts, kad viens iedzīvotājs sāk mazgāt veļu, cits cept pīrāgus, kaut ko izgludināt. Kaut vai, vārot tēju ar elektrisko tējkannu, tie jau ir 2 kilovati, un tā jau ir puse (!) no dzīvokļa jaudas. Parasti cilvēki neiedomājas, ka viena, vizuāli maza tējkanna šajā situācijā patērē vairāk jaudas nekā liels televizors. Turklāt puse bēdas, ja veļu mazgāt vienlaikus izdomā divu dzīvokļu iemītnieki, bet, ja to dara desmit, tad “Olaines Ūdens un Siltums” (OUS) nevar dot garantiju, ka nenotiks avārija ar tādām pašām sekām.

Jāpiebilst, ka šāds gadījums Olainē, kad cietuši pieci dzīvokļi ir pirmais, bet atsevišķi gadījumi bijuši arī iepriekš, bet nekādā gadījumā nevar teikt, ka tas notiek regulāri. Atsevišķi gadījumi ir bijuši, kad avārija notiek vienā dzīvoklī, savukārt pirms avārijas Zemgales ielā 47 līdzīgs gadījums bija pirms aptuveni pieciem gadiem.  Diemžēl tas var notikt jebkurā vietā un laikā, jo mājas paredzētas tādām iekārtām, kādas bija aktuālas tajā laikā, kad tās projektēja un attiecīgi arī, lai tas būtu pietiekami lēti un uz tādām jaudām, kas mūsdienu apstākļos vairs nav drošākais variants. Viss it kā darbojas, bet šis gadījums pierādīja, ka pienāk reize, kad vairs nedarbojas.

Cietušo dzīvokļu īpašniekiem ir ievērojami materiālie zaudējumi, tāpēc ir pašsaprotami, ka viņu interesēs ir noskaidrot, vai minētajā situācijā ir kāds vainīgs, vai radušās sekas bija novēršamas un vai ir kāds, kas kompensēs radušos zaudējumus?

Ko var darīt iedzīvotāji, lai pasargātu savu īpašumu

Viens no priekšnoteikumiem, lai pasargātu savu mājokli -vajag izslēgt visu no rozetēm, un otrs – ja sāk raustīties elektrība jeb lampiņa kļūst tumšāka vai gaišāka, labāk atslēgt uzreiz pilnīgi visu dzīvoklī, un tad vērsties pie dežūrdienesta.  Ja ierīce ir izslēgta, piemēram, šobrīd neviens neskatās televizoru vai nelieto datoru, bet tas pieslēgts rozetē, tas no avārijas nepasargās. Elektriķi iesaka arī izslēgt pilnīgi visus patērētājus, arī tos, kas tajā brīdī nestrādā vai atslēgt ievadslēdzi – šo noteikumu būtu jāievēro visiem, kas dodas prom no mājokļiem ne tikai  ilglaicīgā prombūtnē, bet arī uz pāris dienām.

Cilvēks pat nepievērš uzmanību, jo liekas, kas tad tur – spuldzīte te gaišāk deg, te mazliet tumšāka, bet to nedrīkst atstāt bez ievērības, jo tieši iedzīvotāju vērība pasargājusi no līdzīgas avārijas nesen kādu citu māju, kur iedzīvotāji savlaicīgi izsaukuši elektriķus.

Jāatgādina, ja negadījums tomēr noticis, tad ievērojami mazāk sāpīgs tas ir īpašniekiem, kas savu īpašumu apdrošina, jo arī apdrošināšana ir viens no veidiem, kas pasargā īpašnieku no tā, ka sekas gulstas tikai uz viņa maciņu.

Jāteic, ka šādu avāriju gadījumos vainīgā nav, jo tas ir negadījums. “Sadales tīkli” (ST) nav vainīgi, un vainīgs nav arī uzņēmums “Olaines Ūdens un Siltums”. Agrāk sistēma bija tāda, ka nevarēja īsti saprast, kur ir piederības robeža, bet tagad ir skaidrs, ka piederības robeža mājās ir ievades sadales, kas ir kaut kur pie mājas sienas vai pagrabā, kur ST kabelis ienāk iekšā un sākas attiecīgi dzīvokļu īpašnieku kopīpašums, kas ir līdz pat dzīvoklim. Savukārt viss, kas ir dzīvoklī iekšā – tas jau ir individuālais īpašums. Daudz labāka situācija ir mājās, kur “Latvenergo”, veicot rekonstrukciju,  skaitītājus izvietojis pagrabā, lai arī tas rada neērtības iedzīvotājiem, kuri nevar piekļūt  skaitītājiem, tomēr rekonstrukcijas darbu laikā  “Latvenergo” katram dzīvoklim novilka savu vadu, un skaidrs, ka tāda avārija šādā mājā nevar notikt, un tādas mājas Olainē ir diezgan daudz. Ideālā gadījumā no elektrosadales uz katru dzīvokli būtu jāiet atsevišķam kabelim, pašlaik  vairumā gadījumu kabelis visai kāpņutelpai ir kopējs,  ja  skaitītājs ir kāpņu telpā pie dzīvokļa.

OUS kā apkalpojošā organizācija, protams, neveiks māju rekonstrukciju bez iedzīvotāju piekrišanas un bez attiecīga finansējuma. Lai to izdarītu, iedzīvotājiem jāvienojas kopsapulcē, jātaisa projekts mājas renovācijai, tāpat kā jumtiem, stāvvadiem, arī elektrībai ir līdzīgi. Elektroapgādes sistēmas nepilnību  sekas kāds izjūt daudz retāk, bet, kad izjūt, tad daudz skaudrāk, jo sekas materiālā izteiksmē ir apjomīgas. Ja cauruļvads ir problemātisks, tas sāk pilēt, notiek plūdi un to visu var redzēt, bet elektrību diemžēl redzēt nevar, acīmredzamu brīdinājumu nav un problēma jeb negadījums notiek vienā acumirklī. Jāatzīst, ka tā nav tikai lokāla jeb Olaines novada problēma.

Lai arī cilvēciski ir saprotams, ka īpašnieki cietuši materiālos zaudējumus, tomēr OUS avārijā juridiski nav vainojams, un to arī nevar uzskatīt par nolaidību. Pārbaudes tiek veiktas regulāri, apskatē vizuāli tiek pārbaudīts, vai viss ir kārtībā, vai kontakti ir normāli, bet nevar paredzēt, kurā brīdī iedzīvotāji saslēdz vienlaikus par daudz iekārtas un vads vairs nevar izturēt spriegumu. Vidēji gadā katra māja tiek apsekota četras reizes.

ATCERIES! Olainē dežurējošie elektriķi ir pieejami no plkst. 8:00 – 22:00 KATRU dienu, tāpēc, ja rodas aizdomas par traucējumiem ļoti vēlā vakarā vai pat naktī, daudz drošāk ir visu dzīvoklī atslēgt no elektrības, un dažas stundas pagaidīt. Tas noteikti ir drošāk un arī  lētāk. Pusnaktī elektriķi uz izsaukumiem vairs nedodas.