Dzīvojamo māju renovācijas process Olaines novadā ir sācies

- Renovācija ir energoefektivitātes procesu īstenošana, komunikāciju sakārtošana un mājas vizuālā izskata atjaunošana, un tas viss kopā ļauj būtiski ietaupīt līdzekļus par apkuri, taču jāuzsver, ka nedrīkst jaukt renovāciju ar siltināšanu, jo siltināšana ir tikai viena no renovācijas procesa sastāvdaļām. Svarīgi, lai šo visu kopumu cilvēki saprastu un viņiem būtu pieejama vispusīga informācija. To māju iedzīvotāji, kas šo informāciju ir jau apzinājuši ir arī spēruši pirmos soļus renovācijas sākšanā.

Kas ir pirmie soļi?

- Iedzīvotāju iesniegums no konkrētās mājas. Tas ir pirmais, ar ko sāku strādāt – sazinos ar konkrēto iedzīvotāju un tālāk jau sākas sadarbība, domājam, kā darboties, kā novadīt informāciju līdz pārējiem iedzīvotājiem - ar kopsapulci, ar aktīviem iedzīvotājiem, respektīvi, apzinām mājas iedzīvotāju viedokli par renovāciju.

Tu būsi tas cilvēks, kas koordinēs visu no pirmā iesnieguma līdz renovācijas process būs beidzies. Vai šobrīd Tev jau ir daudz ko darīt jeb formulējot mazliet savādāk – vai Olaines novada mājas jau ir “sakustējušās”?

- Jā, aktivitāte ir liela, vairākas mājas jau bija gaidījušas mirkli, kad procesi sāksies arī Olaines novadā. Nesaukšu adreses, bet jau vairākās mājās ir savākti paraksti, tiek gatavoti dokumenti energoauditiem. Darba jau ir diezgan daudz, jo cilvēki ir aktīvi. Jāpiemin, ka šobrīd ir tas brīdis, kad arī dome atbalsta, ne tikai Eiropas fondi ir pieejami.

Kā Tev liekas, vai Olaines iedzīvotājiem šobrīd ir informācija, ka process ir sācies un kā tas notiek, vai arī ir ļoti daudz vēl nezināmo, tai skaitā par finansējumu, proti, ka būs pieejama Eiropas fondu naudiņa?

- Iespējams, daudzi vēl nezina, bet tie , kas grib un interesējas, informāciju pamana un sameklē gan uzņēmumā “Olaines ūdens un siltums”, gan  novada domē, gan avīzē.

Kāda ir galvenā motivācija to māju iedzīvotājiem, kas jau iesaistījušies procesos? Kādi ir viņu argumenti.

- Viņi vēlas dzīvot sakārtotā vidē un maksāt mazāk. Citu argumentu es neredzu.

Atšifrē lūdzu vārdus sakārtota vide.

- Sakārtota vide? Nu droši vien ka visi vēlas jaukus kaimiņus, līdzās ģimenes ar bērniem, jo jaunās ģimenes labprātāk izvēlēsies mitekli renovētā mājā. Nedraud regulāra dzīvokļa appludināšana, ir ziemā silti, jāmaksā mazāk, ir tīra, jauka kāpņu telpa, kur ir veikts kosmētiskais remonts, jumts netek.

Es kā cilvēks no malas, iebraucot Olainē pirms dažiem mēnešiem pirmo reizi pēc kādiem desmit gadiem, ieraugot mājas, varu pateikt, ka pirmais iespaids nebija glaimojošs – skats ir traģisks. Protams, parks un strūklaka, tas ir smuki, bet skats uz pilsētu ir bēdīgs. Sakārtota vide – nu tas ir tas, kur vēlas dzīvot cilvēki, nevis tikai aiziet uz smuki nokrāsotu skolu vai parkā pastaigāt. Katra māja ir citā krāsā, visas apdrupušas, vienai balkoni šitādi, otrai skursteņi tādi…. Kopskats ir kā sādžā.

Varu tikai piekrist, bet, runājot par kopskatu, vai pilsētā ir kāda koncepcija, kā vajadzētu izskatīties? Nevarēs taču katras mājas iemītnieki izdomāt un realizēt savus sapņus par zaļu vai rozā māju?

- Koncepcija ir, jo novada galvenajai arhitektei ir savs redzējums, ka pilsēta būs vieglos, gaišos toņos un kā tam kopā jāizskatās. Pilsētā šobrīd viss ir skaists, izņemot dzīvojamo fondu, kas ir pamats tam, lai cilvēki te vispār dzīvotu – nebūs sakārtots dzīvojamais fonds, nebūs cilvēku, kas vēlēsies novadā dzīvot.

Ir zināms stereotips, ka renovācija tas ir ļoti dārgi pašam iedzīvotājam!

- Jā, tāds stereotips ir, bet, ņemot vērā Eiropas fondu atbalstu , domes atbalstu….Ir par vāciešiem tāds teiciens, ka vidējais vācietis nemāk naudu skaitīt. Tāpat arī mūsu cilvēkam, kad viņam pasaka, ka mājas renovācija maksā 100 tūkstošus, viņš izsaucas, paliek bez valodas un pie viedokļa, kas tas ir nenormāli daudz. To, ka viņam tā renovācija atmaksājas 7, 8 vai 10 gados, par to, ka viņa dzīvokļa īpašuma vērtība pieaug, ka viņš dzīvo komfortā – par to viņš aizmirst! Pasaki summu un viņam liekas, ka viņam vienam tas viss ir jāmaksā, bet viņš aizmirst, ka tas ir uz visiem dzīvokļiem, tiek sadalīts uz vairākiem gadiem, daļu maksā Eiropas fondi un daļu -pašvaldība, un beigās pašam no tās summas paliek mazs krikumiņš. Ir mājas, kur pēc renovācijas gada griezumā maksā mazāk ar visu kredītu, nekā pirms renovācijas. Tāpēc, ka ziemā daudz ietaupa par apkuri, un mazāk samaksā kredītu un gada griezumā cilvēki vairs nedzīvo 19 grādos, bet paši var regulēt sev siltumu. Tā ir ekonomija.

Atgriežoties pie procesa, noteikti svarīga loma ir tam, ka mājām ir savi vecākie, bet nav noslēpums, ka ir mājas, kur šādas personas nav. Kas būtu jāzina to māju iedzīvotājiem, kuru mājās kaut kādu apstākļu dēļ mājas vecāko nav, bet renovāciju tomēr gribas! Ko darīt?

- Mājas vecākais nav obligāts priekšnoteikums. Ir pat māja, kur nepieciešamos parakstus savāca iedzīvotājs, kurš pat nav šīs mājas dzīvokļa īpašnieks. Viņam tur dzīvo sieva vai draudzene, un tas pat vairs nav tik svarīgi, jo šajā aspektā ir svarīgi, ka ir aktīvs cilvēks, kas dzīvo konkrētā mājā un spēj veltīt zināmu laiku un enerģiju.

Jo viņam ir zināms mērķis!

- Tieši tā! Viņš varbūt īrē dzīvokli tajā mājā, un grasās to darīt vēl ilgi, un viņam ir laiks un vēlme apstaigāt dzīvokļu īpašniekus! Galvenais ir būt aktīvam un ar iespēju mazliet ziedot savu brīvo laiku mājas sakārtošanai. Tie var būt arī vairāki cilvēki, kas vienojas, kurš ko darīs. Es kā projekta vadītājs vēlētos, lai mājās, kur ir ievēlēti vecākie, lai viņi seko līdzi visam procesam nevis tikai sākotnējām sapulcēm. Tas ir svarīgi, jo šie cilvēki dzīvo konkrētajā mājā un zina nianses, par ko man nav ne jausmas. Viņu sniegtā informācija var palīdzēt gan energoaudita tapšanas procesā, gan tad, kad darbi jau būs sākušies. Priecājos par iedzīvotājiem, kas aktīvi izrāda interesi.

Ja šāds cilvēks – vienalga mājas aktīvista vai vecākā veidolā ir uzradies, tad pirmais solis ir…

- Pirmais solis ir iesniegums par renovācijas procesa uzsākšanu konkrētai mājai. Svarīgi atgādināt, ka visi lēmumi mājā par renovāciju tiek pieņemti tikai ar vairākuma iedzīvotāju piekrišanu. Visi lēmumi. Un vairākums ir vismaz 51%. Jāsaprot, ka ne dome, ne “Olaines ūdens un siltums” nekādus lēmumus bez iedzīvotāju vairākuma piekrišanas nepieņem. Visu izlemj iedzīvotāji paši. Citi aizbildinās, ka varbūt iesniegumu jau uzrakstījis kāds kaimiņš ? To un citus jautājumus saistībā ar renovāciju var uzdot man arī elektroniski, rakstot uz kristaps.vitins@ous.lv vai zvanot uz tālr. 26117409.

Labi. Ir iesniegums, ka vēlamies renovāciju. Kas tālāk?

- Ir mājas, kuras rīko kopsapulci, bet var arī iztikt bez tās. Piemēram, ja vecākais vai kāds aktīvists atnāk pie manis uz “Olaines ūdens un siltums”, es viņam visu izstāstu, viņš paņem anketas un pats apstaigā savus kaimiņus.

Respektīvi atšķiras tikai forma – nevis sapulcē uzzin viedokli un nobalso, bet individuāli apstaigā katru dzīvokli un rezultātā ir balsojums, kas izšķir tālāko notikumu gaitu.

- Jā, jo ir cilvēki, kas uz sapulcēm nevēlas iet, un tad ar viņu izrunā individuāli. Un cilvēki ir ļoti dažādi – katrs ar savām zināšanām, emocijām un viedokli, gandrīz visās sapulcēs vienmēr ir strīdi un iet “pa karsto”. Es pat nezinu, cik daudz cilvēki šajās māju sapulcēs sadzird informāciju, jo nereti tur valda lielas kaislības. Visi grib runāt. Es arī necenšos cilvēkus pierunāt un tā arī saku – izlemsiet jūs, tā ir jūsu māja. Ja izlemsiet par labu renovācijai, tad man būs vairāk darba! Jo man ir jautājuši, kāda ir mana interese? Man nekāda, jo man bonusus par to nepiešķir un alga lielāka nekļūst. Tas ir mans darbs – izstāstīt, kāds ir iedzīvotāju ieguvums, izskaidrot un vadīt šo procesu. Es tikai  godprātīgi daru savu darbu. Bet pareizi saki, iedzīvotāji raugās arī ar aizdomām, jo viņiem liekas, ka kāds cenšas viņus pierunāt, un tā apziņa, ka tas ir viņiem un mājā dzīvo viņš, nevis es, nāk ļoti lēni.

Labi  jebkādā formātā ir noticis balsojums, piemēram, vairākuma atbalsts ir renovācijai,  un tad …

- Nonākam līdz dokumentācijas sagatavošanai renovācijas procesam. Ir energoaudits, uz kā pamata tiek izstrādāts tehniskais projekts , kā tas viss notiks, klāt vēl nāk kontroltāme. To organizēju es. Kad visi dokumenti ir savākti, tad atkal tiek organizēta iedzīvotāju sapulce jau ar konkrētiem cipariem pēc energoaudita, kas parāda, cik māja patērē siltumu, kādi ir siltuma zudumi. Otrs ir tehniskais projekts, kas parāda, kā to māju “izārstēt” un trešais ir kontroltāme, kur jau ir redzams cik kas maksā.

Cik ilgs laiks aptuveni ir no brīža, kad iedzīvotāji saka savu jā un šie dokumenti ir gatavi?

- Energoaudits tiks sagatavots aptuveni mēneša laikā.

Esam nonākuši pie momenta, kad izskan pirmie cipari. Cik man nācies runāt ar cilvēkiem, tad pieredze liecina, ka tas ir pirmais jautājums, ko uzdod visi – cik man tas maksās?

- Jā, līdz šiem dokumentiem visi cipari ir ļoti nosacīti… daudzās mājās saka tā – pasakiet, cik man tas maksās un es izdomāšu. Bet uzreiz nevar šādus ciparus uzzināt, jo katrā mājā ir vismaz dažas lietas, ko mēs nezinām pirms mājas apsekošanas. Mēs nezinām, kāda būs ziema, kas ir ļoti būtiski, nezināma, kādas būs gāzes cenas. Turklāt pēc renovācijas katrs maksā tikai par savu skaitītāju, un katrs var regulēt savu temperatūru dzīvoklī.

Vienas receptes nav. Cilvēkiem jāsaprot, ka vienādas sērijas vai projekta mājas nebūt nenozīmē, ka renovācijas izmaksās abās būs vienādas.

- Tieši tā! Tas noteikti tā nav, jo energoaudits un tehniskais projekts katrai mājai ir individuāls. Nevar nepieminēt, ka cilvēkiem Olainē pieredzes par šādiem projektiem nav, un dažas nosiltinātās mājas, kas šobrīd vizuāli sākušas zaudēt sākotnējo izskatu, nav renovētas, bet tikai nosiltinātas pēc pašu iedzīvotāju iniciatīvas. Piemēram, māja Zemgales ielā 32 pēc iedzīvotāju iniciatīvas par iedzīvotāju naudu 2005.gadā ir siltināta (bet tā nav renovēta!), un iedzīvotājiem šis ieguldījums jau sen ir atmaksājies. Varu tikai uzslavēt, ka ir tādas mājas ar tik aktīviem iedzīvotājiem.

Cipari ir zināmi un sapulce sasaukta, ko šajā sapulcē lemj? Un kas maksā par energoauditu?

- Ja iedzīvotāji iet uz renovāciju, tad to apmaksā dome. Ja pēc visu dokumentu izstrādes iedzīvotāji tomēr pasaka: nē, mēs tomēr negribam, tad šīs izmaksas tiek sadalītas uz dzīvokļiem un summa gada laikā ir jāsamaksā. Energoauditu un tehnisko projektu veic sertificēti speciālisti.

Un kas notiek, ja iedzīvotāji tomēr saprot, ka aprēķinātie cipari ir viņu maciņam mazliet par smagu, vai ir iespēja kaut ko vēl variēt, no kaut kā atteikties, lai tomēr renovācija notiktu, tomēr - par mazāku naudas summu?

- Ja iedzīvotāji lemj šādi, tad tajā brīdī tiek zaudēts domes finansiālais atbalsts bankas kredīta procentu maksājumam, bet paliek tikai Eiropas fondu atbalsts. Atgādinu, ka dome sedz visus bankas procentus un tehniskās dokumentācijas sagatavošanu. Ja māja lemj par labu renovācijai, galvenais iekļauties Eiropas Savienības prasībās. Pēc tehniskā projekta tiek sagatavota kontroltāme un, ja iedzīvotāji piekrīt tam variantam, tad ir gan domes, gan Eiropas atbalsts.

Atkārtošos, bet liela problēma ir arī tas, ka cilvēki neprot rēķināt naudu. Potenciālais pircējs no divām vienādas sērijas mājām noteikti izvēlēsies dzīvokli tajā, kas ir renovēta. Esmu skatījies arī pieredzējušu renovētāju pārskatus par renovētām mājām – tur ziemā ekonomija ir aptuveni 1,40 eiro uz vienu kvadrātmetru! 50 kvadrātmetru dzīvoklim tā ir 70 eiro starpība. Par kredītu izmaksas ir kādi 30 eiro, tātad tāpat sanāk ietaupījums 40 eiro.

Man liekas, ka ir vērts uzsvērt, ka tikai tiem, kas par renovāciju izlems tagad, būs pieejams Eiropas fondu un domes atbalsts. Skaidrs, ka ne jau visiem pietiks šīs naudiņas.

- Pēc dažiem gadiem būs tā, ka renovētas būs tās mājas, kur iedzīvotāji šobrīd izrāda iniciatīvu un saņems finansiālu atbalstu, bet tās, kas būs palikušas bez renovācijas, agrāk vai vēlāk tiks apsekotas. Piemēram, ja apsaimniekotājs redzēs, ka māja ir ļoti sliktā stāvoklī, veiks energoauditu un, ja tas pierādīs, ka māja vairs neatbilst nekādiem kritērijiem, tad tā vienkārši būs jārenovē un tad vairs iedzīvotājiem netiks jautāts, vai un ko viņi vēlas, ja māja ir avārijas stāvoklī vai nu tur kaut kas steidzami ir jādara vai arī no tās jāvācas ārā. Cilvēkiem šobrīd būtu jāsaprot, ka agrāk vai vēlāk vajadzēs renovēt visas mājas, tikai pēc vairākiem gadiem tas var notikt piespiedu kārtā un izmaksās dārgāk.

Lietuvā šis modelis jau veiksmīgi strādā.

- Jā, un arī Latvijā mēs pakāpeniski līdz tam nonāksim. Un tie, kas saka, ka viņiem neko nevajag, tagad maksās un sals utt.. Nedrīkst aizmirst, ka katru gadu māja kļūst vecāka, un ar katru gadu renovācijas izmaksas tikai pieaug. Jo vecāka māja, jo vairāk tas maksās! Otrs- celtniecības un būvmateriālu izmaksas – ar katru gadu kļūst dārgākas.

Te ir spēkā paruna – kas pirmais brauc, tas pirmais maļ.

- Tieši tā. Un, atgriežoties pie pozitīva iedzīvotāju lēmuma pēc energoaudita, tālāk notiek publiskā iepirkuma procedūra par būvdarbu veikšanu konkrētajai mājai. Tiek izvēlēts celtnieks un būvuzraugs, konkursa kārtībā arī autoruzraugs un sākas darbi.

Process būs sācies, ar ko šajā posmā jārēķinās iedzīvotājiem? Droši vien būs kaut kādas neērtības?

- Protams. Būs stalažas gar māju. Par Eiropas naudiņām ir pieejams pakalpojums, ka maina dzīvokļos radiatorus, logus – tās ir zināmas neērtības. Jebkurš remonts ir neērtības!

Tā, nu es samulsu! Logi pārsvarā visiem ir nomainīti! Tas taču nenozīmē, ka visiem atkal jāmaina logi?

- Nē, tas ir individuāli – ja ir tāda vēlme, nepieciešamība.  Pirms energoaudita apseko tā saucamos riska dzīvokļus – stūra dzīvokļus, augšējos, pirmā stāva - nu visus, kur ir lielākie siltuma zudumi, lai iegūtu pilnvērtīgāku informāciju par māju kopumā. Un ja kādā dzīvoklī ir nepieciešamība, tad renovācijas ietvaros var nomainīt gan logus, gan radiatorus, un šajā aspektā nedrīkst aizmirst par mājas kopējo izskatu. Jāpiemin arī horizontālā apkure, kas ir ļoti būtiska šajā procesā.

Jā, lūdzu izskaidro, kas tas ir, jo pieļauju, ka vairumam olainiešu pagaidām tas ir svešvārds!

- Šobrīd pagrabā ir lielās caurules, pa kurām cirkulē siltums. Un tad ir caurule, kas pa visu māju iet uz augšu un uz leju – attiecīgi pirmā stāvā ir karsti, citur atkal auksts, visi maksā vienādi – vieniem salst, citiem par karstu, radiatori katram savādāki. Horizontālā apkure nozīmē, ka uz katru dzīvokli iet divas caurules, katra šī caurule nonāk līdz konkrētā dzīvokļa radiatoriem – viena ir turpgaita, otra – atpakaļ. Pagrabā, aizzīmogotā kastē ir konkrētā dzīvokļa skaitītāji, kuriem klāt tiek tikai “Olaines ūdens un siltums” kā apsaimniekotājs. Kāpēc netiek paši dzīvokļa saimniekotāji? Tāpēc, ka līdzšinējā prakse liecina, ka cilvēkiem nav miera un savas radošās izpausmes viņi vēlas pierādīt, darbojoties ap skaitītāju rādījumiem. Pie katra radiatora dzīvoklī būs termoregulatots, un to katrs īpašnieks regulēs pats. Cilvēki beidzot varēs paši regulēt sev vēlamo temperatūru, braucot kaut kur prom, varēs nogriezt uz minimālo temperatūru.

Kad iedzīvotāji sāks par renovāciju maksāt – procesa norises lakā vai tad, kad visi darbi jau pabeigti?

- Vispirms nāk pārbaude no ministrijas, kas izsniedz Eiropas naudiņas. Ministrijas pārstāvji māju apseko arī pirms renovācijas sākšanas. Savukārt trīs gadus pēc renovācijas māja tiek monitorēta, lai redzētu, kāds ir siltuma ietaupījums. Kad mājā visi darbi pabeigti, akceptēti, tad arī pirmie rēķini.

Tā kā pirmie iesniegumi un darbs ar konkrētām mājām ir sācies, tad jau nākamgad pilsētā vismaz dažas mājas redzēsim stalažu ieskautas.